Rīgas Astoņkājis (3) - Plāns
Ik nedēļu brīvdienās nododu Jūsu vērtējumam pa nodaļai no topošā stāsta.
3.nodaļa. Plāns
Fēlikss kādu laiciņu klusi sēdēja biroja krēslā un izskatījās, ka viņš centās sagremot - kas tikko notika.
“Wow, Fēlikss, kas tas bija?” klusumu pārtrauca Reno.
“Tu par Helēnu vai tiem izspiedējiem?”
“Par abiem.”
“Par tiem džekiem es nebiju pārsteigts. Pilsētā jau runā par viņiem. Es šādus gadījumus biju dzirdējis no citiem biznesmeņiem. Es ar pāris no tiem iepriekš jau aprunājos, jo pirms dažām nedēļām no anonīma sūtītāja man atnāca e-pasts. Panāc un paskaties uz šo saraksti manā datorā:
“No: Help911
Kam: Fēlikss Blūms
Par: Formalitātes
Labdien, Fēlikss!
No sirds apsveicu ar kārtējo labo finanšu gadu. Nu vienīgi jānokārto dažas formalitātes. Nepieciešams satikties un pārrunāt iespējas nedaudz dalīties tavā laimē.
Ar cieņu,
KG”
Fēlikss toreiz, neko daudz nedomājot, uzklikšķināja pogu atbildēt un nosūtīja īsu ziņu:
“No: Fēlikss Blūms
Kam: Help911
Par: re. Formalitātes
Ej ellē!”
“Formalitātes? Un tie KG varētu būt īsti iniciāļi?”
“Pieklājīgs veids, kā pateikt, ka jāiet shēmā. Vismaz pāris man zināmie biznesmeņi, kam bijušas šādas problēmas, viņiem maksā. Nezinu, kādēļ. Varbūt viņiem ir skeleti skapī. Man tādu nav - visticamāk, tādēļ viņi ķērās pie fiziskiem draudiem. Par tiem iniciāļiem gan nezinu.”
“Kas rakstīts tai aploksnē, starp citu?”
“Tur ir jau detalizētāk par to shēmu.”
“Ko domā ar to darīt? Rītdiena ātri pienāks.”
“Tagad galvā neliels ķīselis ar kaudzi jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Kas ir viņu aizmugure, lai tik bravūrīgi uzvestos? Kas tas par triku ar Helēnu? Ziņot policijai? Citi biznesmeņi mēļo, ka policija, nodokļu administrācija un pat kaut kādi politiķi ir viņiem kabatā.”
Reno sadrūma. “Var sanākt tā, kā Krievijā Magņitska gadījumā. Esi dzirdējis par to nodokļu advokātu? Viņš noziņoja turienes administrācijai par USD 230 milj. nodokļu shēmu. Kad kāds Krievijas uzņēmums bija samaksājis šo summu kā uzņēmumu ienākuma nodokli, ar falsificētiem dokumentiem pārņēma īpašuma tiesības uz to un tiesā pierādīja darījumus, kuru rezultātā uzņēmumam veidojās jau vairs nevis peļņa, bet gan zaudējumi. Tāpēc uzņēmums koriģēja deklarācijas un paprasīja valsts budžetam atmaksāt nekorekti samaksāto nodokli. Valsts visu to summu atmaksāja dienas laikā! Taču tas vēl nav viss - pēc tam bija trakākais. Tā vietā, lai ķertu shēmas organizētājus, iesēdināja pašu ziņotāju - advokātu Magņitski un viņš cietumā mīklainos apstākļos nomira. Tomēr negribu tevi lieki sabaidīt - pie mums nav dzirdēts, ka būtu tik traka tā korupcija, lai arī kāda aizmugure ir tiem zēniem. Domāju, ka vismaz korupcijas uzraugiem vajadzētu ziņot. Par policiju padomāsim.”
“Un tad mūžīgi skatīties atpakaļ pār plecu un baidīties par to, kurā brīdī tie gorillas atkal klauvēs man pie durvīm? Nav labākā perspektīva, paldies. Tad jau varbūt tomēr labāk piekrist tam noziedznieku piedāvājumam? Ja neņem vērā to daļu, ko man jāmaksā uz viņu ofšoru, pārējā daļā jau zaudēs valsts, nevis es. Turklāt viņi sola tos maksājumus uz ofšoru samazināt ar laiku. Vienīgi, tad es arī kļūšu par noziedznieku, tādu pašu kā viņi. Ja samaksāšu, droši vien būšu viņiem uz āķa un maksāšu bezgalīgi. Arī nav lieliska perspektīva. Izskatās, ka man būs nepieciešama tava palīdzība.”
“Tu jau zini, Fēlikss. Es vairs nepraktizēju. Varu iedot rekomendācijas par labākiem kandidātiem.”
“Man esi vajadzīgs tieši tu. Maksāšu, cik prasīsi. Labāk tad jau tev, nevis tiem izspiedējiem,” Fēlikss nelikās mierā.
“Atvaino. Zini, manā dzīvē šobrīd prioritāte ir ģimene un atpūta ar kokteilīti rokās pie okeāna. Esmu jau pietiekoši sev nopelnījis.”
“Ceru, ka saproti, ka te runa nav par mani, bet par iepuvušu sistēmu.. Tas tevi neuztrauc?”
“Ha.. zini pareizās pogas, Fēlikss, uz kurām spiest. Man tiešām riebjas šādi darboņi. Ok, es padomāšu par to. Esam pazīstami jau kopš studiju laikiem – droši vien, ka nevaru tevi vienu pamest šādā situācijā.”
***
Fēlikss tajā mirklī nedaudz aizsapņojās, atceroties, ka viņi pirmo reizi ar Reno satikās pirms gadiem divdesmit, kad Fēlikss tikai dibināja savu uzņēmumu un līdz šī brīža biznesa impērijai vēl bija gaismas gadi ejami. Kopš tā laika Reno vienmēr bijis viņam blakus sarežģītos dzīves brīžos. Toreiz, kad iepazīšanās brīdī advokātu biroja tikšanās telpā ienāca Fēliksam ieteiktais, vēl tikai perspektīvais nodokļu lietu advokāts Reno Grants, Fēlikss bija pārsteigts. Advokāts, neskatoties uz lepno uzvalku, vizuāli atgādināja Parīzes Dievmātes katedrāles zvaniķi Kvazimodo - gandrīz liliputa auguma, tā ap pusotru metru, ar kupri uz muguras. “Tas, kurš bijis salauzts un pēc tam slikti salikts atkal kopā,” Fēlikss toreiz ienāca prātā citāts no slavenā Igo romāna.
Fēlikss bija dzirdējis, ka daudzi Reno sauc par apbrīnojamu vīru, jo viņš esot cīnītājs, mūžīgs optimists, staigājoša enciklopēdija, lepns par savu Latgales izcelsmi. Viņa fiziskā traģēdija izvērtās par viņa priekšrocību, kas, pavadot daudzus gadus slimnīcā, ļāva koncentrēties uz grāmatu lasīšanu fizisko aktivitāšu vietā. Tādēļ viņš dzīvē izsitās tālāk, kā vairums līdzgaitnieku.
Pārvēršot savu fizisko defektu par efektu – izcilām prāta spējām, Reno Fēliksam arī atgādināja YouTube populāro Niku Vujačiču. Niks piedzima bez kājām un rokām, jaunībā ārkārtīgi pārdzīvojot savu vietu dzīvē, līdz kādā brīdī viņu skolā uzaicināja pastāstīt par savu iekšējo pasauli. Tā izrādījās tik skaista, ka daudzi klausītāji apbrīnā un aizkustinājumā apraudājās. Tad Niks saprata, ka daudzus iedvesmo viņa stāsti par to, ka pārējiem jāvar katram savas grūtības, ja reiz Niks var. Ar laiku Niks kļuva par pasaulē vienu no pieprasītākajiem iedvesmas stāstniekiem.
Jau pašā pirmās sarunas ar Fēliksu sākumā Reno izrādījās pārsteidzoši atklāts un sirsnīgs. Tādēļ iepazīšanās saruna bija nesteidzīga un patīkama, kā bērnības draugiem satiekoties. Abi izrādījās gandrīz vienaudži un ātri atrada kopīgu valodu. Kā nekā, Fēliksam bija padomā ilgtermiņa sadarbība, tādēļ bija svarīgi jau pašā sākumā noskaidrot, vai abi varētu labi saprasties. Atbildot uz Fēliksa neslēpto izbrīnu par Reno izskatu, advokāts pastāstīja, ka septiņu gadu vecumā viņš saslima ar kaulu tuberkulozi. Rezultātā viņš uz mūžu palika maza auguma, ne vien ar kupri, bet arī klibu kāju, kas mazliet velkas nopakaļ pirmajai un kam nepieciešami ortopēdiskie apavi.
“Mamma mēļoja, ka Grantu dzimtā esot lāsts, jo kāds no seniem ģimenes atzariem izdarījis ko ļoti sliktu. Tādēļ iepriekšējās paaudzēs mūsu dzimtā visi pirmie bērni nomira. Mana ģimene esot pirmā paaudze, kur es kā vecākais bērns esmu izķepurojies. Varbūt tāpēc mani nosauca Latgalei netipiskā vārdā, lai izlauztos no apburtā loka. Tāds kā protesta un cīņas žests. Diemžēl šis lāsts turpinājās maniem bērniem – mans pirmdzimtais saules stariņš nu jau kādu laiku vēro mani no mākoņa maliņas. Tas mainīja manu pasaules uztveri – jāizmanto to īso brīdi jēdzīgi, kamēr esam te, šajā pusē,” abu sākotnējās tikšanās reizes bija ievirzījusies negaidīti personīgā gultnē.
Reno jau toreiz izklausījās pašpietiekams un lieliski motivēts: “Nav skaidrs, kas tieši mani bērnībā izglāba no tuberkulozes. Daudzi laukos eksperimentēja ar tautas medicīnu papildus ārstu norādījumiem. Arī mamma bija pārliecināta par savām tautas metodēm - viņa rīvēja naglas un lika metāla skaidas rupjmaizē, lai es tās ēstu. Toreiz pa kluso tās lasīju un spļāvu ārā, bet ne vienmēr tas bija iespējams. Viņa stāvēja blakus un uzmanīja, lai rūpīgi ievēroju viņas norādes. Mani četri brāļi, neskatoties uz ģimenes trūcīgumu, paši bērnībā uzmeistaroja ratiņus un mani visur vadāja sev līdz. Veda vairākus kilometrus uz skolu un atpakaļ. Kopumā nodzīvoju slimnīcās un sanatorijās aptuveni 15 bērnības gadus. Kad kļuvu fiziski tāds, kāds nu esmu, jau agri sapratu, ka tikai ar galvu spēšu pelnīt.”
Fēlikss nesen apmeklētā Nordic Business Forum konferencē dzirdēja kādu pētnieci no ASV, kas minēja, ka vieni no veiksmīgākajiem ASV ir ieceļotāji pirmajā paaudzē, bet viņu nākamā paaudze vairs nav tik motivēta un veiksmīga. Daudzi latvieši, kas nākuši no komunistiskās sistēmas ārprāta un trūkuma, vēl ļoti labi saprot, ka darīs visu, lai saviem bērniem nekad nebūtu kas tāds vēlreiz jāpiedzīvo. Reiz Reno esot sev to nosolījis arī par saviem bērniem. Nesen, gan, Fēlikss kopā ar Reno pie viskija glāzes Fēliksa biroja balkoniņā sēžot un vērojot skatu uz saulrietu pār Rīgas jumtiem, bija apsprieduši arī monētas otru pusi - bērnu pārticība tagad, kad nekā dzīvē tā īsti netrūkst, lika uztraukties par jaunās paaudzes motivāciju.
***
Fēliksa domas drīz vien atgriezās realitātē: “Ja piekritīsi man palīdzēt, būs nepieciešams labs plāns. Tev ir priekšlikumi? Pirmkārt, es netaisos iesaistīties tai viņu shēmā.”
“Viņi neliksies mierā,” prātoja Reno. “Baidos, ka viņiem piedurknē paslēptas vēl negantākas sviras, kā piespiest turīgākos uzņēmējus maksāt. Ja esi gatavs iet ne tikai pret šiem cilvēkiem, bet arī visu sistēmu, tad tā nezāle būtu jāravē ar visām saknēm. Ko tu pats domā, ko vajadzētu darīt?” pajautāja Reno un iesēdās domāšanas dīvāniņā, ko Fēliksa birojā bija ieteikusi Helēna, kas aizrāvās ar psiholoģiju. Reno, gan, vienmēr bija aizdomas, ka tas nebija vienīgais iemesls, kādēļ dīvāniņš parādījies Fēliksa kabinetā.
“Tieši tā - es gribu, lai tu parocies zem viņiem, atrodi pierādījumus, kas ļautu viņus turēt īsā pavadiņā un atšūt, ja tie atkal nāks man virsū, vai vēl labāk - dabūt viņus aiz restēm. Tu labi zini, ka esmu gadu desmitiem veidojis šo biznesu un netaisos ar to riskēt. ”
“Varbūt tad labāk aprunājies ar kādu detektīvu?”
“Mums jātur šo situāciju pēc iespējas šaurā lokā, jo es nezinu, ar ko vēl viņi ir saistīti. Turklāt, man nepieciešams kāds, kas labi saprot viņu shēmas. Vajadzīgs nodokļu spečuks.”
“Nodokļu? Viņi ir prasti naudas izspiedēji.”
“Izspiedēji - jā, bet ne parasti. Tie kretīni nemaz neslēpa, ka viņiem ir saistība ar trīs burtu kombināciju – VID, Valsts ieņēmumu dienestu. Pats redzēji, ka viņi grib mani ieraut nodokļu shēmā. Man gudri jāatrod izeju tur, kur šķietami tādas nav.”
“Pamodelēsim situāciju. Diezgan droši, ka viņiem kādi VID darbinieki ir kabatā. Ja viņiem kas nepatiks, tavam uzņēmumam vienmēr būs risks, ka no VID var atnākt uzrēķins par nodokļiem, kas no tām shēmām ar fiktīviem uzņēmumiem ir jāsamaksā valstij. Tam sekas - ka tev nebūs labu pretargumentu un tāpēc jebkurā brīdī tevi varēs iesēdināt. Tajā brīdī mafijas džekiem jau būs iestaigāta taciņa uz tavu naudas maku un nāksies pildīt kārtējās viņu prasības,” domīgi atbildēja advokāts. “Izskatās labi pārdomāta shēma, ko visdrīzāk viņi ir atstrādājuši ne vienam vien uzņēmumam.”
“Viņi neliksies mierā, tur es tev piekrītu. Miljons dolāru jautājums tik paliek - ko darīt?”
“Ja tiešām vēlies ar šo cīnīties, tad varbūt piekrīti maksāt?”
“Esi jucis? Kādēļ?”
“Mēģināsim tad iet pakaļ naudai un iesaistītajiem cilvēkiem. Tad arī varēsim izsekot blēžiem un mums būs pierādījumi, ja paveiksies.”
“Kā tu to domā?”
“Maksājumi, grāmatojumi tavā uzņēmumā, iesaistītie cilvēki un darbības nodokļu administrācijā ar deklarācijām – viss atstās pēdas. Tas būs mūsu dosjē par viņiem sākums. Man kā tavam advokātam ir tiesības iet uz administrāciju un iepazīties ar tava uzņēmuma lietas materiāliem – varbūt arī tur kas interesants izlēks. Piemēram, tā mēs redzēsim uzvārdus, kas ir ‘veikuši auditu’, ja tāds vēlāk būs. Varēsim pasekot šiem auditoriem, viņu sakariem. Derētu arī mums pašiem izveidot kādu uzticamu kontaktu šai iestādē.”
“Mums arī jāpameklē, kam varam uzticēties, ārpus nodokļu administrācijas.”
“Protams. Jāpavēro arī nodokļu policiju – cik daudz viņi par šo zina un ir vai nav iesaistīti. Par Jacobs Trade ofšoru arī jāmēģina iegūt pēc iespējas vairāk informācijas. Varam tam nolīgt kādus juristus no Panamas. Fiktīvajos uzņēmumos kā pārstāvji būs nominālie ieliktņi. Šādi darboņi arī mēdz atstāt pēdas. Piemēram, jaunu auto reģistrācijai iesniedzot pilnvaras vai iesniedzot pilnvaras bankās, lai tiktu klāt kontiem. Man kā tavam advokātam ir plašas tiesības tikt klāt daudziem dokumentiem. Ar to viņi diez vai rēķinājās. Tur arī varam sākt šo visu šķetināt, kur vien tiksim klāt. Nebūtu slikti tikt klāt arī blēžu datoriem - tagad ir labas speciālas meklēšanas programmas, kas ļauj ātri datoros vai serveros atrast nepieciešamos pierādījumus, bet daudz kas no tā visa pagaidām izskatās kā neiespējamā misija.”
“Turklāt, mēs esam tikai divi,” lēnām novilka Fēlikss. “Bet labi, tad darām tā - piekrītam maksāt. Šķiet, ka man nav izvēles. Tādējādi iegūsim laiku viņu atmaskošanai. Tad varēsim mierīgāk strādāt pie to visu shēmu atmaskošanas. Parunāšu arī ar draugiem – varbūt izdosies savākt lielākus līdzekļus šai cīņai, nekā es viens to spētu pacelt. Ja beigās nepanāksim viņu iesēdināšanu, tad vismaz varēsim izbarot viņus žurnālistiem,” noteica Fēlikss, kaut arī pārliecību viņa balsī Reno īsti nesaklausīja. “Starp citu, ko domā par to viņu izgājienu ar Helēnu – kas tas bija?”
“Nezinu, mana pirmā reakcija būtu - deep fake, dziļviltojums. Tas arī nozīmē, ka viņiem ir labs un kreatīvs IT atbalsts.”
“Pat ja tā, man būs jāizrunājas ar Helēnu, vai viņa kaut ko domā par došanos uz Āfriku. Ja tā, tad no kurienes to zināja Fišs? Turklāt – ātrāk par mani. Klau, bet ja ar Helēnu tas bija tikai tehnoloģiju triks, tad jau mums īsti no viņiem nav jābaidās. Tad draudi pagaidām izskatās tik pēc blefa.”
Reno, ejot ārā no Fēliksa biroja, paņēma no galda Fiša atstāto vizītkarti un tūlīt nometa to atpakaļ, it kā būtu ko pretīgu paņēmis rokās. “Ar šiem zēniem, tik lielām summām un tik atstrādātas sistēmas noteikti mums jābūt uzmanīgiem, jo te izskatās iesaistīti daudzi. Tenku portālos nesen bija izlauzusies ziņa par šīs vai citas līdzīgas mafijas metodēm. Kādi tērēti izspiedēji ielauzās kāda biznesmeņa mājās, spīdzināja viņa sievu un aplēja viņu ar etiķskābi, bet beigās uz skapīša uzrakstīja ar lūpu krāsu sveicienu bosam.”