Senāts: nav legālu izdevumu = nav izdevumu
IIN kapitāla pieauguma bāzes samazināšanai nevar piemērot būvinženieru aprēķinus par pārdotā dzīvokļa remonta tirgus cenu, it sevišķi, ja par to maksā skaidrā naudā un bez attaisnojuma dokumentiem.
Senāts atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu strīdā ar VID par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai papildus aprēķināja IIN un nokavējuma naudu.
Ko teica VID?
VID atzina, ka starp pieteicēju un atsevišķām komercsabiedrībām noformētie darījumi par būvniecības pakalpojumu sniegšanu nav faktiski notikuši, līdz ar to pieteicējas norādītie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nav pamatoti. VID ieskatā darījumi noformēti ar mērķi samazināt pieteicējas nodokļu maksājumus budžetā.
Strīda būtība
Senātam kasācijas tiesvedībā bija izvērtējams jautājums, vai apstākļos, kad līgumi par remontdarbu veikšanu noslēgti ar fiktīvām komercsabiedrībām un nav ticamu darījumu dokumentu, ieguldījumu apmēru nekustamajā īpašumā var pierādīt ar tāmēm, kurās norādītās izmaksas pēc speciālistu novērtējuma vidēji atbilst reālām izmaksām Latvijas tirgū.
Ko secināja Senāts?
Senāts spriedumā atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatēti tādi apstākļi, kas norāda, ka personai objektīvi nav iespējams iesniegt pierādījumus, kas apstiprinātu ieguldījumu veikšanu. Vienlaikus ir konstatēti tādi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par ieguldījumu patieso apmēru.
Proti, lietā ir konstatēts, ka personas, kuras sniedza pakalpojumus pieteicējai, neveica godprātīgu komercdarbību jeb darbojās kā fiktīvi komersanti savās reģistrācijas valstīs, kā arī citu pazīmju dēļ, kas parastā gadījumā var liecināt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Piemēram, bija norēķini tikai skaidrā naudā, lai gan darījumi ir ar juridiskajām personām.
Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, savukārt, rada iespēju sniegt pakalpojumus un pārdot preces par cenām, kas ir zemākas nekā tirgus cenas. Tas ir pamats apšaubīt, ka arī konkrētajā gadījumā tirgus cenas atspoguļo pieteicējas patiesos ieguldījumus nekustamajā īpašumā un attiecīgi to, ka būtu pieļaujams ieguldījumu apmēru noteikt pēc būvinženieru atzinumiem un viedokļiem kā pierādījumiem.
Ļoti "sistēmiski", es teiktu, proti, šāda Senāta nostāja manuprāt ir tajā pašā "laukumā", ka tāda, kā no patvaļīgas būvniecības NĪN maksātājs nevar gūt labumu un tml.... Vispār, kopumā, jāatzīst, ka koncepcija "prettiesiskā rīcība nebaudā tiesisko aizsardzību" tiek pielietota plašāk un plašāk (kas, pirmšķietami, ir apsviecami).
Mulsina prettiesiskās (šajā gadījumā drīzāk pat tikai "apšaubāmās") rīcības konstatācija caur remontdarbu pasūtīšanu no "sliktajiem uzņēmumiem" un pieņēmumu, ka šādi privātpersona patiesībā dabūja pakalpojumu par lētākām cenām (ja es pareizi saprotu no bloga)... iespējams, šāda "prasīga" Senāta nostāja attiecībā uz fiz.personu ir pamatota ar kādiem lietā īpašiem apstākļiem, bet kopumā prasīt no fiz.personas prasīt kontrahenta pārbaudi praktiski tādā pašā mērā, ka priekšnodokļu lietās šķiet izteikti pārmērīgi.