VID iet pēc naudas, ne noziedzniekiem (3)

Par trešās personas atbildības principa rašanos, riskiem un būtību.

Divi sodīšanas veidi un mērķi

Teorijā¹, sodi (gan administratīvie, gan krimināltiesiskie) bija paredzēti, lai vērstos pret izvairīšanos no PVN, bet trešo personu atbildības princips (zināja vai vajadzēja zināt) - lai vērstos pret izkrāpšanu organizētās grupās. Praksē sanāk savādāk - balstoties uz šo trešo personu atbildības principu VID un Latvijas tiesas soda jebkuru. Vai tas būtu pārkāpums? Kopš 2014.gada Italmoda lietas ES tiesā - nē, jo tur apstiprināja, ka šis princips piemērojams jebkuram darījumu ķēdes posmam.

Trešo personu atbildības princips

Trešās personas atbildības princips pats par sevi jau nozīmē, ka tās galvenais mērķis ir ar izkrāpšanu zaudēto līdzekļu atgūšana, nevis noziedznieku tvarstīšana. Tātad, parasti šādos strīdos tiesājas nevis tas, kurš veicis izkrāpšanu, bet kuram ir sasaiste ar PVN izkrāpēju, kurš pat nav konstatēts.

Kā, kur un kad viss sākās?

Pirmās tiesu lietas par šo principu sākās 2002.gadā Lielbritānijas un pēc tam - ES tiesās. Pirmās šādas lietas bija Optigen, Fulcrum un Bond House.

Principa paradoksālā daba

Kā zināms, minēto principu piemēro gan ko pērkot vietējā tirgū (tad neļauj atskaitīt priekšnodokli), gan eksportējot (tad neļauj eksportam piemērot atbrīvojumu no PVN). Interesanti, ka pēdējā gadījumā (1) noziegums vēl nav noticis, bet (2) sodu, iespējams, piemēros gan eksportētāja, gan importētāja valstī, tātad - dubultā.

Darījumu partneru due diligence

Tātad, biznesiem, lai sevi pasargātu, būtu jāveic savu darījumu partneru saprātīgu pārbaudi. Taču, kur beidzas saprāta robeža un sākas VID iedomāts neprāts? Vēl arī svarīgi - kā var uzņēmums atbildēt par darījuma partnera darījuma partneri, kurš nemaz nav pārbaudāms?

Par ceturto un piekto personu atbildību

Atbilde ir vienkārša - jā, atbildība iespējama arī šādos gadījumos, ja VID ir pierādījumi, ka A zināja par PVN izkrāpšanu C vai D līmenī, pat ja darījums ir ar B. Taču problēma ir, ka VID nāk pie A un saka, ka A nevarēja nezināt par mahinācijām D līmenī. Tad A ir atkal situācijā, kur jāpierāda, ka neesi ēzelis. Te loģikai jābūt tādai, ka VID jāpierāda zināšanu, bet tiesai jāvērtē tās pietiekamību. Taču, kādi ir šādas vērtēšanas kritēriji? Ticu VID vai nē?

Vēl par šī principa izcelsmi

Piemēram, cik tālu šis trešo personu atbildības princips varētu sniegties. Kā saprotu, principam kājas aug no attiecīgiem krimināltiesību un AML principiem. Taču ir liela atšķirība - AML lietās aiztur noziedzīgi iegūtos līdzekļus, bet PVN lietās noziedzīgi iegūtos (PVN) līdzekļus vienkārši budžetā aizstāj ar citiem - citai personai piederošu naudu. Vēl trakāk - PVN lietās nereti uzņēmums, kam VID uzrēķinājis PVN, nemaz nezin, vai kāds un kurš ir notiesāts. Vairumā gadījumu notiesāts nav neviens, jo VID paši izkrāpēji neinteresē, jo viņu nauda ir ofšoros un tai piekļūt ir sarežģīti vai neiespējami. Vēl trakāk - nereti VID nespēj izskaidrot, vai un kur notikusi PVN izkrāpšana un kā uzņēmums ar VID uzrēķinu un tiesa par to var pārliecināties.

Gaisā virmo arī citi ar šo principu saistīti jautājumi

Teorētiķi nenoliedz, ka šo trešo personu atbildības principu var piemērot arī citiem nodokļiem. Vienlaikus kļūst aktuāli arī, piemēram, sekojoši jautājumi.

• Vai pienāks brīdis, kad es atbildēšu par būvnieku nodokļiem, ja viņi man piedāvā mājas remontu ar papīriem vai bez (tātad, ar PVN vai bez) un es izvēlos otro variantu?

• Vai publiskos iepirkumos valsts iestādes atbildēs par piegādātāju nodokļiem, kas kā apakšniekus paņēmuši rumāņus bez papīriem?

• Vai tie uzņēmumi, kas cietuši no izkrāpēju radītas negodīgas konkurences, arī var vērsties pret valsti par tādējādi nodarīto zaudējumu kompensēšanu?

• Ja reiz pārņemam nodokļu tiesībās principus no krimināltiesībām, vai nav jāpadomā arī par krimināltiesībās pieejamām aizdomās turēto aizsardzības tiesībām?

PVN eksperti no visas ES šonedēļ būs Rīgā

Cita starpā, lai apspriestu šajā blogu sērijā piemērojamo principu un prakses tiesiskumu šonedēļ Rīgā uzņemsim ciemos pie Sorainen PVN ekspertus no visas ES. Nākamnedēļ centīšos padalīties ar gūtajiem secinājumiem.

Turpinājums sekos.. tad - vairāk par to, ko varētu ar šo visu darīt, kādi varētu būt risinājumi.

1. R. de la Feria “Krāpšana nodokļu jomā un selektīva tiesību aktu piemērošana”, 14. un 18.-22.lpp. JOURNAL OF LAW AND SOCIETY, 2020, ISSN: 0263-323X.