Šeit gan ir pacelts visai plašs jautājumu loks pacelts... par katru no lielā fontā virsrakstiem var daudz, ko tiekt, bet šis ir JT blogs nevis mans, tādēļ aprobežošu sevi ar galveno virsrakstu :)
Kopumā savā praksē esmu pamanījis, ka krimināllietas (tieši par izvairīšanos, nevis par jaunajiem aplokšnu algu/fiktīvu uzņēmumu pantiem) parādās, lielākoties, trijos gadījumos: (1) kad VIDam rezultātā sasniegšanai ir nepieciešams piemērot krimināltiesiskās metodes; (2) kad jau kāda kriminālprocesa ietvaros tiek papildināts personu, pret kuru vērsts process, loks; (3) kad nevajag praktiski nekādas papildus pūles notiesājošā nolēmuma saņemšanai (piemēram, uzrēķins jau stājies spēkā utt.), ko citādi var saukt arī par "statistikas vajadzībām". Savukārt, jau sen neizskatās, ka nauda per se (proti, nodokļu parāda apmērs) būtu reāli izšķirošs faktors kriminālprocesa ierosināšanai (neiet runa par kvalifikācijai nepieciešamiem lieliem apmēriem; runa ir par to, ka es jau sen nesaskatu korelāciju starp nodokļu parāda lielumu un krimināllietas ierosināšanas iespējamību). Man personīgi liekās, ka VID tik tiešām iet pēc naudas (tas izriet jau no iestādes nosaukuma, starp citu), kas kopā ar faktu, ka šobrīd VIDam administratīvo tiesību ietvaros ir tik daudz instrumentu, lai šo naudu dabūt, praksē ievērojami samazina motivāciju ierosināt kriminālprocesu.
Krimināllietas kopumā nav mana specalizācija, tādēļ pieņēmu, ka no krimināltiesību speciālistu skatu punkta situācija varētu izskatīties citādāk, bet pēdējo, mazākais, desmit gadu laikā es novēroju, ka liels nodokļa parāda apmērs motivē VIDu meklēt (lai vērst piedziņu) uzņēmuma pārņēmējus, debitorus, valdi utt., bet ne ierosināt kriminālprocesus.
Šeit gan ir pacelts visai plašs jautājumu loks pacelts... par katru no lielā fontā virsrakstiem var daudz, ko tiekt, bet šis ir JT blogs nevis mans, tādēļ aprobežošu sevi ar galveno virsrakstu :)
Kopumā savā praksē esmu pamanījis, ka krimināllietas (tieši par izvairīšanos, nevis par jaunajiem aplokšnu algu/fiktīvu uzņēmumu pantiem) parādās, lielākoties, trijos gadījumos: (1) kad VIDam rezultātā sasniegšanai ir nepieciešams piemērot krimināltiesiskās metodes; (2) kad jau kāda kriminālprocesa ietvaros tiek papildināts personu, pret kuru vērsts process, loks; (3) kad nevajag praktiski nekādas papildus pūles notiesājošā nolēmuma saņemšanai (piemēram, uzrēķins jau stājies spēkā utt.), ko citādi var saukt arī par "statistikas vajadzībām". Savukārt, jau sen neizskatās, ka nauda per se (proti, nodokļu parāda apmērs) būtu reāli izšķirošs faktors kriminālprocesa ierosināšanai (neiet runa par kvalifikācijai nepieciešamiem lieliem apmēriem; runa ir par to, ka es jau sen nesaskatu korelāciju starp nodokļu parāda lielumu un krimināllietas ierosināšanas iespējamību). Man personīgi liekās, ka VID tik tiešām iet pēc naudas (tas izriet jau no iestādes nosaukuma, starp citu), kas kopā ar faktu, ka šobrīd VIDam administratīvo tiesību ietvaros ir tik daudz instrumentu, lai šo naudu dabūt, praksē ievērojami samazina motivāciju ierosināt kriminālprocesu.
Krimināllietas kopumā nav mana specalizācija, tādēļ pieņēmu, ka no krimināltiesību speciālistu skatu punkta situācija varētu izskatīties citādāk, bet pēdējo, mazākais, desmit gadu laikā es novēroju, ka liels nodokļa parāda apmērs motivē VIDu meklēt (lai vērst piedziņu) uzņēmuma pārņēmējus, debitorus, valdi utt., bet ne ierosināt kriminālprocesus.