VID jaunās vadlīnijas par virtuālo valūtu
Pirms pāris gadiem kopā ar Binance rīkojām vebināru par nodokļu piemērošanu kripto. Tikko VID atjaunojis savas attiecīgās vadlīnijas. Kas tur interesants?
VID vadlīnijas un Sorainen vebinārs
Te ir pieejams attiecīgā Sorainen vebināra atreferējums kopā ar linku uz video. VID vadlīnijas vispār ir divas: šajā tikko atjaunotajā 14 lpp. materiālā ir apkopojums par visiem nodokļiem, bet 2022.g. publiskotas atsevišķas VID vadlīnijas par IIN virtuālās valūtas pārdošanas ienākumiem, kur būtībā ir tas pats IIN regulējums, tik ar piemēriem. Mēģināšu turpmāk apkopot VID viedokli.
IIN
Rezidenti
Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tā nav paša ģenerēta, piemēro IIN kapitāla pieauguma 20 % likmi. To jādeklarē līdz nākamā gada 15.janvārim, ja ienākumi nepārsniedz EUR 1000 un ar ceturkšņa deklarāciju (līdz tam sekojošam 15.datumam), ja pārsniedz. Ja pārskata periodā ir bijuši tikai zaudējumi, deklarāciju par pārskata periodu nav jāsniedz.
Nav EUR = nav IIN
Virtuālās valūtas maiņas darījuma rezultātā, ja viena virtuālā valūta tiek samainīta pret otru, IIN maksāšanas pienākumu atliek līdz brīdim, kamēr maiņas rezultātā iegūtā virtuālā valūta tiks konvertēta eiro vai citā valūtā. Tātad, nav jāmaksā IIN līdz kripto konvertēšanai uz parasto (fiat) valūtu.
FIFO
Ja virtuālā valūta ir iegādāta par dažādām cenām un pārdota par daļām, tad kapitāla pieauguma noteikšanai var izmantot metodi “pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO) vai vidējo svērto cenu metodi. Izvēloties kādu no minētajām metodēm, to turpina izmantot vismaz 10 gadus.
Nerezidenti
Ja ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas izmaksā nerezidentam, jāietur 3% un jāiemaksā tos valstij līdz nākamā mēneša 23.datumam. Nerezidentam nav jāsniedz deklarāciju. Nerezidenti var iesniegt deklarāciju un pārrēķināt uz 20% IIN brīvprātīgi, jo 20% no neto (ieņēmumi - izdevumi) var būt izdevīgāk, kā 3% no bruto summas. Ja nerezidentam ienākumu izmaksā fiziska persona un tāpēc IIN neietur, tad nerezidentam pašam jādeklarē to un jāmaksā 20%, kā rezidentiem.
Mining = saimnieciskā darbība
Ja persona ģenerē virtuālo valūtu, tad reģistrējama saimnieciskā darbība. Tas nozīmē, ka būs atskaitāmi arī attiecīgie izdevumi. Tas arī nozīmē - progresivitāti IIN likmēs (20-31%).
UIN
Darījumos ar lielākiem apjomiem vērts padomāt par SIA dibināšanu un maksāt UIN IIN vietā. Tad jāmaksā 20% UIN tikai, kad izmaksā dividendes. Protams, šajā gadījumā jāpaņem palīgā veco labo draugu ekseli vai AI, lai sarēķinātu vai SIA uzturēšanas izmaksas ir pārejas no IIN režīma vērtas.
PVN
Virtuālās valūtas pārdošana ir ar PVN neapliekams darījums. Tas nozīmē arī, ka PVN, kas samaksāts par serveriem vai to importu, elektrību, juristiem vai grāmatvežiem, utt, nav atskaitāms un tādēļ to jāiekalkulē pašizmaksā. Izņēmums - ja pircējs atrodas ārpus ES (tad priekšnodoklis ir atskaitāms). Pēdējam gadījumam būs vajadzīga PVN reģistrācija un virtuālās valūtas darījumu deklarēšana. Sīkāk pētāms šķiet VID apgalvojums, ka starpniecībai (maiņas u.tml.) pakalpojumiem piemērojama standarta likme, jo starpniekam parasti piemēro tādu pat režīmu kā pamata pakalpojumam. Piemēram, apdrošināšanas brokeriem.
Jā, bet..
Šie, protams, ir vien pamata principi. Realitātē klāt nāk vēl investīciju fondi, NFT, derivatīvi, kuponi, uzņēmumu izlaistie tokeni (ICO), klientu lojalitātes programmu ietvaros piešķirtā valūta, u.c. sarežģītāki darījumi. Kā būtu ar nodokļiem, ja es izlaistu tokenus un piešķirtu tos bez maksas saviem lojālajiem blogu un podkāstu sekotājiem?
Mani attiecībā uz kriptovalūtas nodokļu režīmu mulsina tas, ka, manuprāt, “mērķauditorijai” tas ir pārāk sarežģīti. Piemērot vienu un to pašu konstrukciju nekustamajam īpašumam, kur darījumu skaits vidusmēra patērētājam, maigi sakot, ir neliels, un kriptovalūtai, kur darījumu skaits varētu būt milzīgs (kaut vai tā dēļ, ka tie formālā un izmaksu ziņā ir nesalīdzināmi vienkāršāki, nemaz nerunājot par brīvi pieejamiem IT risinājumiem šajā sakarā) – nebūtu pamatoti, pat ja pašā aktīvu atsavināšanas darījuma juridiskā puse ir salīdzinoši līdzīga. Var jau pateikt, ka līdzīgi ir ar vērtspapīriem utt., bet šādus pakalpojumus sniedz personas, kas ir attiecīgi licencētas un pienākums būt licencētam parasti motivē attiecīgu pakalpojumu sniedzēju uz caurspīdīgumu (kopumā) un ērtu (nodokļu izpratnē) atskaišu veidošanu vai pat tiešu nodokļu iestādes informēšanu, nemaz nerunājot par to, ka vērtspapīru tirgum ir raksturīgi daudz “kompetentāki” spēlētāji, kam jau ir zināšanas finanšu jomā (kas acīmredzami palīdz sagremot komplicētas nodokļu prasības).
Manuprāt, kriptovalūtai vairāk derētu ieguldījumu kontu jaunais režīms, respektīvi, jāmaksā no tā, ciktāl ieņēmumi no konta pārsniedz ieguldījumus tajā (un nav jāidentificē no kura tad konkrēta ieguldījuma, ir izveidojies konkrēts ieņēmums), respektīvi, iemaksāji kriptobiržā 2k, dabūji atpakaļ 3k -> nodoklis no 1k un nav svarīgi, cik tev vēl bitcoini ir palikuši (samaksāsi nodokli, tiklīdz būs izmaksa), un nav jārēķina, cik euro no tiem iemaksātiem 2k, attiecās uz šiem 3k (vispār, manuprāt, pie reāli aktīvas darbības kriptobiržā to aprēķināt vidusmērā patērētājam ir tuvi pie neiespējama, secīgi, resursu patēriņš nodokļa aprēķiniem pie salīdzinoši neliela ienākuma varētu pat būtiski šo ienākumu pārsniegt).
P.S. rakstot šo komentāru, prātā ienāca doma, ka ieguldījumu kontu režīms ir domāts cita starpā arī kopfinansējuma platformām, tātad arī situācijai, kad ir ļoti-ļoti daudz nelielu darījumu ar dažādiem nekustamajiem īpašumiem (kas turklāt neprasa atsevišķu reģistrāciju zemesgrāmatā), kas tik tiešām ir ļoti līdzīgs kriptovalūtai, kas vēl jo vairāk pārliecina mani par ieguldījuma konta režīma piemērotību darījumiem ar kriptovalūtu.
Kāpēc tik milzīga atšķirība sarp rezidentu un nerezidentu par sliktu rezidentam? Sanāk ja jāpārdot kripto kam ļoti maza pirkšanas vērtība, jāmeklē draugs nerezidents kurš varētu izpalīdzēt.