Pirms pāris gadiem kopā ar Binance rīkojām vebināru par nodokļu piemērošanu kripto. Tikko VID atjaunojis savas attiecīgās vadlīnijas. Kas tur interesants?
Mani attiecībā uz kriptovalūtas nodokļu režīmu mulsina tas, ka, manuprāt, “mērķauditorijai” tas ir pārāk sarežģīti. Piemērot vienu un to pašu konstrukciju nekustamajam īpašumam, kur darījumu skaits vidusmēra patērētājam, maigi sakot, ir neliels, un kriptovalūtai, kur darījumu skaits varētu būt milzīgs (kaut vai tā dēļ, ka tie formālā un izmaksu ziņā ir nesalīdzināmi vienkāršāki, nemaz nerunājot par brīvi pieejamiem IT risinājumiem šajā sakarā) – nebūtu pamatoti, pat ja pašā aktīvu atsavināšanas darījuma juridiskā puse ir salīdzinoši līdzīga. Var jau pateikt, ka līdzīgi ir ar vērtspapīriem utt., bet šādus pakalpojumus sniedz personas, kas ir attiecīgi licencētas un pienākums būt licencētam parasti motivē attiecīgu pakalpojumu sniedzēju uz caurspīdīgumu (kopumā) un ērtu (nodokļu izpratnē) atskaišu veidošanu vai pat tiešu nodokļu iestādes informēšanu, nemaz nerunājot par to, ka vērtspapīru tirgum ir raksturīgi daudz “kompetentāki” spēlētāji, kam jau ir zināšanas finanšu jomā (kas acīmredzami palīdz sagremot komplicētas nodokļu prasības).
Manuprāt, kriptovalūtai vairāk derētu ieguldījumu kontu jaunais režīms, respektīvi, jāmaksā no tā, ciktāl ieņēmumi no konta pārsniedz ieguldījumus tajā (un nav jāidentificē no kura tad konkrēta ieguldījuma, ir izveidojies konkrēts ieņēmums), respektīvi, iemaksāji kriptobiržā 2k, dabūji atpakaļ 3k -> nodoklis no 1k un nav svarīgi, cik tev vēl bitcoini ir palikuši (samaksāsi nodokli, tiklīdz būs izmaksa), un nav jārēķina, cik euro no tiem iemaksātiem 2k, attiecās uz šiem 3k (vispār, manuprāt, pie reāli aktīvas darbības kriptobiržā to aprēķināt vidusmērā patērētājam ir tuvi pie neiespējama, secīgi, resursu patēriņš nodokļa aprēķiniem pie salīdzinoši neliela ienākuma varētu pat būtiski šo ienākumu pārsniegt).
P.S. rakstot šo komentāru, prātā ienāca doma, ka ieguldījumu kontu režīms ir domāts cita starpā arī kopfinansējuma platformām, tātad arī situācijai, kad ir ļoti-ļoti daudz nelielu darījumu ar dažādiem nekustamajiem īpašumiem (kas turklāt neprasa atsevišķu reģistrāciju zemesgrāmatā), kas tik tiešām ir ļoti līdzīgs kriptovalūtai, kas vēl jo vairāk pārliecina mani par ieguldījuma konta režīma piemērotību darījumiem ar kriptovalūtu.
Kāpēc tik milzīga atšķirība sarp rezidentu un nerezidentu par sliktu rezidentam? Sanāk ja jāpārdot kripto kam ļoti maza pirkšanas vērtība, jāmeklē draugs nerezidents kurš varētu izpalīdzēt.
Mani attiecībā uz kriptovalūtas nodokļu režīmu mulsina tas, ka, manuprāt, “mērķauditorijai” tas ir pārāk sarežģīti. Piemērot vienu un to pašu konstrukciju nekustamajam īpašumam, kur darījumu skaits vidusmēra patērētājam, maigi sakot, ir neliels, un kriptovalūtai, kur darījumu skaits varētu būt milzīgs (kaut vai tā dēļ, ka tie formālā un izmaksu ziņā ir nesalīdzināmi vienkāršāki, nemaz nerunājot par brīvi pieejamiem IT risinājumiem šajā sakarā) – nebūtu pamatoti, pat ja pašā aktīvu atsavināšanas darījuma juridiskā puse ir salīdzinoši līdzīga. Var jau pateikt, ka līdzīgi ir ar vērtspapīriem utt., bet šādus pakalpojumus sniedz personas, kas ir attiecīgi licencētas un pienākums būt licencētam parasti motivē attiecīgu pakalpojumu sniedzēju uz caurspīdīgumu (kopumā) un ērtu (nodokļu izpratnē) atskaišu veidošanu vai pat tiešu nodokļu iestādes informēšanu, nemaz nerunājot par to, ka vērtspapīru tirgum ir raksturīgi daudz “kompetentāki” spēlētāji, kam jau ir zināšanas finanšu jomā (kas acīmredzami palīdz sagremot komplicētas nodokļu prasības).
Manuprāt, kriptovalūtai vairāk derētu ieguldījumu kontu jaunais režīms, respektīvi, jāmaksā no tā, ciktāl ieņēmumi no konta pārsniedz ieguldījumus tajā (un nav jāidentificē no kura tad konkrēta ieguldījuma, ir izveidojies konkrēts ieņēmums), respektīvi, iemaksāji kriptobiržā 2k, dabūji atpakaļ 3k -> nodoklis no 1k un nav svarīgi, cik tev vēl bitcoini ir palikuši (samaksāsi nodokli, tiklīdz būs izmaksa), un nav jārēķina, cik euro no tiem iemaksātiem 2k, attiecās uz šiem 3k (vispār, manuprāt, pie reāli aktīvas darbības kriptobiržā to aprēķināt vidusmērā patērētājam ir tuvi pie neiespējama, secīgi, resursu patēriņš nodokļa aprēķiniem pie salīdzinoši neliela ienākuma varētu pat būtiski šo ienākumu pārsniegt).
P.S. rakstot šo komentāru, prātā ienāca doma, ka ieguldījumu kontu režīms ir domāts cita starpā arī kopfinansējuma platformām, tātad arī situācijai, kad ir ļoti-ļoti daudz nelielu darījumu ar dažādiem nekustamajiem īpašumiem (kas turklāt neprasa atsevišķu reģistrāciju zemesgrāmatā), kas tik tiešām ir ļoti līdzīgs kriptovalūtai, kas vēl jo vairāk pārliecina mani par ieguldījuma konta režīma piemērotību darījumiem ar kriptovalūtu.
Kāpēc tik milzīga atšķirība sarp rezidentu un nerezidentu par sliktu rezidentam? Sanāk ja jāpārdot kripto kam ļoti maza pirkšanas vērtība, jāmeklē draugs nerezidents kurš varētu izpalīdzēt.